Mūžībā aizgājis Tālis Bērcis
Pirmdienas priekšpusdienā, pēkšņi, 52.gadu vecumā mūžībā aizgājis Ogres ģimnāzijas pedagogs, Ogres Interneta centra un Ogres rajona Pašvaldību vienotās informācijas centra vadītājs Tālis Bērcis. Atvadīšanās no Tāļa Bērča notiks 11.maijā pulksten 12 Lielvārdes katoļu kapos.
un kam zied pēdējās ievas,
kam dzied pirmie
un kam dzied pēdējie putni,
kam ir pirmais
un kam pēdējais pavasaris-
es mīlēju jūs , cilvēki,
ar jūsu pašu man iedoto
Mīlestību.
(O. Vācietis)
Šogad pavasaris kavējas, it kā gaidīdams mirkli, lai dziedātu ziedu himnu kāda cilvēka īsajam, bet bagātajam mūžam. Tavējam , Tāli!
Prāts atsakās ticēt, ka turpmāk par Tevi – tik vitālu, dzīvesgudru, humora, jaunu, pārdrošu ideju pārpilnu, dzīvi un cilvēkus mīlošu – vajadzēs runāt pagātnē.
Tas ir tik netaisni attiecībā pret Tevi, kurš uzskatāms par datoru ēras galveno speciālistu Ogres rajonā, par vienu no spožākajām zvaigznēm pie moderno tehnoloģiju debesīm Latvijā.
Tava misija, Tālīt, bija dot – no savas pasaules filozofijas izpratnes, dot situācijai atbilstošu dzejoli, nodungot populāru melodiju, sava melnā koferīša dziļumā atrast kaut ko mīļu un situācijai atbilstošu.
Tu dalījies ar citiem visā – smaidā, uzmundrinājumā, ticībā, cerībā, mīlestībā, pat savas ģimenes mājas omulīgajā siltumā, un par tādu pašu sirdscilvēku abi ar sievu Ainu audzinājāt meitu Lindu. Ne reizi Tu nepagāji garām neuzdodams savu silto “kas jauns?”, nekas Tev nebija vienaldzīgs, tu biji visā un visiem – skolotājs, draugs, līdzcilvēks.
Tu mācēji priecāties par katru, kas dzīvē vēlējās iet tavu ceļu.
Kur tu paliki? Kur mums Tevi atrast no jauna? Kur meklēt? Kurp aizgāji? Neaizsniedzams, neatrodams.
Gaisā vēl virmo tevis dungoto dziesmu skaņas, bet balta svece raud, ka to, ko tevī visvairāk esam mīlējuši, skaidrāk saskatām tev jau tālu projām esot, tāpat kā kalnā kāpējs virsotni redz skaidrāk no līdzenuma.
Tu esi savā pēdējā skolā – Ogres ģimnāzijā, savos lolojumos - Ogres interneta un Pašvaldību vienotajā informācijas sistēmas centrā, Tu paliksi Tevis īstenotajos Valsts un starptautiskajos projektos, it sevišķi līdz galam nerealizētajā eTwinning.
Tu esi savā ģimenē, dārzā un tuvos cilvēkos, kuri Tev sekoja, tev ticēja un no tevis mācījās.
Ko gan nozīmē mirt, ja ne kailam stāvēt vējā un sakust ar sauli? Un ko nozīmē rimties elpot, ja ne elpu darīt brīvu, lai tā varētu celties augšup un plesties plašumā un meklēt Dievu visā viņa brīvībā?
Izsakām patiesu līdzjūtību Tāļa vistuvākajiem cilvēkiem viņu dzīves vismelnākajās dienās un mierināt Z. Mauriņas vārdiem:
“Kas mūs mīlējuši, tie arī Aizsaulē paliek par mums nomodā ar savu skaidrību un aizlūgumu.”
Kolēģi Ogres ģimnāzijā
2006. gada 9. maijā, 11:16, Aktualitātes
Ogrenet




Jaunākie komentāri
Aini, ja es gatavs nozākāt cilvēku arī pēc nāves, tu neesi CILVĒKS. Tu esi lopiņš! Netiesāšu. Dievs tevi tiesās. Un brīdī, kad tu vai kāds tavs tuvinieks pametīs šo pasauli, tev uzplaiksnīs atmiņā šīs epizodes. Vari jau tagad sākt minēt, kādas būs izjūtas. Lai Dievs sargā Ainu un Lindu šajās grūtajās dienās!
Aini, nepārspīlē. Tu ļoti labi saprati, kādēļ tavs komentārs tika dzēsts. Visam ir savas robežas.
Visdzillaakaa liidzjuutiiba ggimenei un tuviniekiem... vinsh paliks skoleenu sirdis...taadus cilveekus aizmirts nevar....zinu,ka uz skolniekiem vinjsh skatiisies no debesiim.. Paldies par visu,miillo skolotaaaj..... :(( ...tuvs cilveeks nemirst..tkai paarstaaj blakus buut...